Zanda Puče

Personālizstāde MEDĪBAS, Dabas aizsardzības pārvaldes apmeklētāju centrs, Sigulda, 2016

Solo exhibition "HUNTING" in Nature Conservation Agency former visitor center, Sigulda, 2016

Video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā

Videos from animal surveillance cameras in the forest

 

Staltbriedis Mores pagasta mednieku kolektīva 2016.gada dzinējmedību sezonas atklāšanā

Red deer in More district hunters collective battue hunting season opening, 2016

Medības / Hunting (2015-2016)

Ir daba templis, kur no dzīviem pīlāriem Redz dažreiz neizprastus vārdus kupli zeļam... (Šarls Bodlērs)

Medības. Cilvēks un daba. Trausla robeža starp dzīvību un nāvi. Vecie indiāņi esot teikuši, ka dzīve ir bizoņa siltā elpa ziemas salā, jāņtārpiņa zibsnis nakts tumsā, tikai sīka ēna, kas aizslīd pār zāli un nozūd saulrietā...

Mans tēvs nebija mednieks, tomēr mēs daudz laika pavadījām dabā. Viņam patika ieroči – pētīt grāmatas, žurnālus, muzeju vitrīnas, pašam kaut ko meistarot – kaut vai no koka detaļām. Viena no manām mantām bija tēva gatavota koka šautene. Laikam nevilšus tas mani ietekmējis, jo pirms vairākiem gadiem – studiju laikā Liepājā, apciemojot draudzeni, ieraudzīju medniekus, kuri gatavojās doties medībās. Impulsa vadīta, pieteicos līdzi par dzinēju un arī par fotogrāfi. Tā bija mana pirmā pieredze. Kopš tā laika piedalos medībās Mores un Liezēres pagastu mednieku kolektīvos – pagaidām esmu dzinēja.

Senajam cilvēkam, lai izdzīvotu, bija jābūt medniekam. Cilvēki pasauli uztvēra kā vienotu veselumu – dzīvnieki tika personificēti, piešķirot tiem cilvēka rakstura un uzvedības īpašības, bieži vien kā mītiski un maģiski tēli – dažkārt dievību pavadoņi un vēstneši. Meža māte latviešu tautasdziesmās soda medniekus, kuri nesaudzīgi izturējušies pret meža dzīvniekiem. Noteikumi ir skaidri un saprotami – cieņa pret dzīvību, saprātīgums un samērīgums, godaprāts – tas, ko saprotam ar dabas aizsardzību, ekoloģiju un vides ētiku. Mūsdienās cilvēks no dabas ir vairāk attālinājies, daudz kas mainījies. Sabiedrībā valda stereotipiski uzskati: medības ir tikai nežēlīga izklaide, filozofi un arī vegāni līdz mehāniskai abstrakcijai, dažkārt pat nonākot līdz absurdam, diskutē par dzīvnieku tiesībām. Medības – par un pret. Vai vērtības ir mainījušās? Kur ir robežas?

Strādājot pie šī projekta, man svarīgi ir aicināt domāt – vai mūsdienās iespējama dabas un cilvēku harmoniska līdzāspastāvēšana, un – vai mednieki var kļūt par Meža mātes ētikas skaidro principu vēstnešiem?

Izstādē es apkopoju dažādas kultūrvēsturiskas liecības: fotogrāfijas, pastkartes, veicu skaņu, video ierakstus un intervijas. Izstādē bija aplūkojama analogo fotogrāfiju sērija; video no dzīvnieku novērošanas kamerām mežā; video intervijas ar Siguldas un Līgatnes novada medniekiem; arhīva fotogrāfijas un medību trofejas.

Projekts īstenots ar Siguldas novada Domes Kultūras un izglītības konkursā piešķirto līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu. Paldies medniekiem: Guntaram Brēmanim, Aivaram Jākabsonam, Mārim Mitrevicam, Dainim Paeglītim, Jānim Rupmejam, Gunāram Skribam, Pēterim Vāverītim, Laurim un Sandrim Višķeriem un zooloģei Dzintrai Rūtenbergai. Īpašs paldies: Andrim Alviķim un Armandam Andžem.

Analogo fotogrāfiju sērija no dzinējmedībām Mores un Liezēres pagastu mednieku kolektīvos (2015-2016)

Analogue photography series of battue hunting in More and Liezēre district (LV) hunters collective (2015-2016)

 

Video intervijas ar Siguldas novada medniekiem, 2016

Video interviews with hunters from Sigulda region, 2016

 

Medības arhīva fotogrāfijās un mākslā, 2016

Hunting in archive photographs and artworks, 2016

"Nature is a temple where living pillars Sees sometimes be incomprehensible words thick thrive ..." (Charles Baudelaire).

Hunting. Man and nature. A fine line between life and death. The old Indians had said that life is a warm bison breath in winter frost, firefly flash in the dark night, only a fine shadow that slides over the grass and disappear at sunset ...

My father was not a hunter, but we spent a lot of time in nature. He liked the weapons – to study the available books, magazines, museum showcases, to make something – even of the wooden parts. One of my father's belongings was a wooden rifle. I think involuntarily it also affected me, because several years ago – during studies in Liepaja, visiting my friend, I saw the hunters, who were preparing for hunting. I applied as a battue hunter and also photographer. It was my first experience, for some years for now I participate in the battue hunting in More district hunters collective and Liezēre district (LV) hunters collective.

Ancient man had to be a hunter to survive. People perceived the world as a whole – the animals were personified by giving them human nature and behavior characteristics, often as a mythical and magical characters – sometimes as deities attendants and messengers. Forest mother of Latvian folk songs penalized hunters who treated wild animals ruthlessly. The rules are clear and understandable – respect for life, reasonableness and proportionality, is fairness demonstrated by the protection of nature, ecology and environmental ethics. Nowadays, people are more distanced from nature, a lot has changed. Society has a rather stereotypical view: many believe that hunting is just a cruel entertainment, philosophers and vegans discuss about animal rights, what sometimes comes to absurdity and mechanical abstraction. Hunting – for and against. Wether values have changed? Where are the boundaries?

While working on this project, it is important for me to invite people think – is the natural and human harmonious co-existence possible, and – if hunters may become messengers of the Forest Mother ethics principles?

In the exhibition I collected a variety of historical and cultural evidence: photographs, postcards, sound and video recordings, interviews. The exhibition shows analogue photography series; video from animal surveillance cameras in the forest; video interviews with hunters from Sigulda and Līgatne region; archive photographs and hunting trophies.

The project is implemented with Sigulda City Council Culture and Education Department co-financing and association "Sigulda Arts Serpentine" support. Thank you to hunters: Guntars Brēmanis, Aivars Jākabsons, Māris Mitrevics, Dainis Paeglītis, Jānis Rupmejs, Gunārs Skriba, Pēteris Vāverītis, Lauris and Sandris Višķeri and zoologist Dzintra Rūtenberga. Special thank you to: Andris Alviķis and Armands Andže.

Built with Berta.me