Zanda Puče

Personālizstāde “Latvijas zemes skaņas.Alūksne” Alūksnes Mākslas skolas izstāžu zālē (2017)

 

Alūksnes novada enerģētiskajās vietās ierakstītās zemes skaņas un to spektra attēli (2017)

Latvijas zemes skaņas. Alūksne         Soil Sounds of Latvia. Aluksne (2017)

Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē?

Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem.

Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man to izdevās piedzīvot. Kopā ar Alūksnes novada cilvēkiem es mēģināju atdzīvināt to, kas pieder man – manas dzimtas stāstus, viņu atmiņas kļuva par manu atmiņu daļu, papildinot “baltos plankumus”. Būtu garlaicīgi, ja atmiņas atainotu dzīvi kā spogulī. Tās to dara izlases veidā, un varbūt, ka šādi tās vairāk tuvinās mākslai, nevis vēsturei. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.

Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli – foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru  papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru.

Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!

 

Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim, Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!

Zemes skaņu ierakstu vietas Alūksnes novadā (“Jāņa Sēta”)

 

Audio stāsts “Šī ir zīme - atgādinājums neaizmirst” (2017)

 

Projekta “Latvijas zemes skaņas.Alūksne” video dokumentācija (2017)

Audio stāsts “Vai var dzīvot bez atmiņām?” (2017)

 

Lietas, kas “atslēdz” atmiņas 

Mana vecvecvectēva Juhana Jursa darbarīki, iespējams, meistara gatavoti. Tos mantojis viņa dēls Jānis, vēlāk nododams savam dēlam Ojāram. Daudz lietoti, rūpīgi glabāti, saglabājuši gan koka, gan cilvēku īpašības un enerģētiku.

Mamma stāstīja, ka agrāk daudz paviršāk izturējusies pret lietām – pret vecmammas Olgas šķērēm, brošām, karotītēm. Diemžēl dažas no šīm lietām tādēļ ir zudušas. Tomēr tām, kas saglabājušās, ir pavisam cita vērtība. Tās “atslēdz” mūsu prātā atmiņas, lietas atdzīvojas, dažārt radot pat nekad nepieredzētus, tomēr iespējamus stāstus.

Tikai tagad apjaušu, cik svarīgi ir nodot informāciju nākamajām paaudzēm, tas palīdz izdzīvot lietām un varbūt arī cilvēkiem, stiprinot saikni ar mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem. Atceros, ka vienreiz izmetu salūzušas, vecas metāla riekstu standziņas. Man tā bija tikai veca, salauzta lieta, kurai, zaudējot funkcionālo uzdevumu, nav vērtības. Tikai pēc tam mamma izstāstīja stāstu par to, kā tās mūsmājās nonākušas – veccvecmammai Olgai tās uz kāzām dāvinājusi māsīca, kura vēlāk kara laikā emigrējusi uz Ameriku, un viņas vairs nekad nav tikušās, tomēr, lietojot šīs standziņas, viņa vienmēr atcerējusies tēvabrāli un viņa meitu – savu Amerikas māsīcu...

Vecā šujmašīna pārtapusi par galdu viesistabā, un nu jau daudzus gadus vairs nediedz kopā pavedienus. Tomēr tā glabā stāstus par savu saimnieci Olgu, par kopīgi pavadītajiem gadiem, par kara laikā gūtajām rētām – lāpstas atstātajiem skrāpējumiem uz šūplādes, kas radušies, to norokot “Atmiņu” pagalmā.

Šīs lietas ir uzvarējušas iznīcību un turpina dzīvot mūsu atmiņās!

 

Grafikas meistardarbnīca Alūksnes Mākslas skolā (2017)

Armanda Andžes analogo fotogrāfiju sērija, sudraba želatīna kopijas no stikla plates (2017)

Laikiem ritot, cilvēku tehniskās iespējas pilnveidojušās. Fotografējam ne tikai ar fotoaparātu, bet arī telefonu. Lai izstāstītu stāstu par Alūksni, es gribēju, lai tiktu izmantots melnbaltā attēla smalkums un elitārais raksturs. Melni baltā gamma ir bezgalīga un  koncentrēta, ar tās palīdzību man gribējās it kā apstādināt laiku, ietverot tajā visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni un nākotni. Lai tās nav tikai fotogrāfijas, bet stāsts par laiku, cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām. Lai tās aicina domāt par ieraudzīto un mēģina to rezonēt sajūtās. Fotogrāfijas radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru. Tā ir īsta fotogrāfija – platē iededzinātais punkts patiešām ir atstarojies no fotografējamā punkta! Plēšu kameru mūsdienās vēl joprojām izmanto arhitektūras fotografēšanā, tehniskajā fotogrāfešanā un citur, kur vajadzīgs maksimāli precīzs attēlojums, protams, arī ainavas fotofiksācijai – dēļ nepārspējamās detalizācijas.

Zanda Puče

Zanda Puče

  • 1

    Zanda Puče

  • 2

    Sandra Ķirule

  • 3

    Andris Alviķis

  • 4

    Armands Andže

  • 5

    Ojārs Vēliņš

  • 6

    Daiga Jursa

  • 7

    Ojārs Jurss

  • 8

    Malda Kaulakane

  • 9

    Ludis Kaulakans

  • 10

    Korpu ģimene

  • 11

    Jānis Līcis

  • 12

    Jānis Polis

  • 13

    Daina Saveļjeva

  • 14

    Vitauts Hanzens

  • 15

    Heiki Toots

Projekta “Latvijas zemes skaņas.Alūksne” galvenie varoņi

Earth is one of the most significant symbols of Latvia. It helps to maintain fertility, blessing and memories. When going on a long journey, an important talisman for a Latvian is a handful of native land... How does the soil of Latvia sound in Aluksne?

Aluksne is important to me because my great-grandfather Juhan Jurss (1874 (6 -?) - 1957, Tomsk) was a craftsman, a boat master. The home he built in the Alsviķi parish was called "Memories". While making the project, I found out that he handed his craftsman skills down to many people of Aluksne.

Society does not live a lifetime with only one period of experience – it is made up of an older heritage. I tried to get closer to the past by taking different roads in order to better understand it. To see the whole road, you might need a bigger distance and a higher flight, because there is something out there that is hard to access it in such a short period of time – there is still a feeling that there is something deeper. Sometimes it seemed to me that the past was out of my reach, but then there were times when I succeeded in experiencing it. Together with the people of Aluksne district, I tried to revive what belongs to me – the stories of my family, their memories became part of my memory, filling out the "white spots" in my mind. It would be boring if the memories were reflected like a mirror. They do it on a random basis, and maybe that's how they are closer to art, not history. In my story about Aluksne there are no events, I try to tell it with sounds, smells and subtle touches. It has everything that seemed important to me – the soundtracks of the earth, the narratives and stories of the natives, photographs and documents, the articles from newspapers, the things that the people who are close to me have touched.

Different informative channels – audio, photo, video and graphics – were used. In co-operation with local specialists from the chosen places in Aluksne I developed a walking route, organized creative workshops and meetings with the local people from Aluksne, introducing various graphic techniques and the process of recording soil sounds. I recorded soil sounds with self-made, unique, but simple technology in the places recommended by people from Aluksne and created a series of graphic photograms from the soil sound spectrum images, which was complemented by memory stories.

 

The project is supported by: Vidzeme Planning Region, State Culture Capital Foundation of Latvia and Aluksne Art School. The project is implemented with the funding provided by the "Latvian State Forests” supported “Vidzeme Culture Program 2017".

Built with Berta.me